 |
Par muzeja priekšteci var uzskatīt mākslas priekšmetu
kolekciju, kuru 19. gs. vidū pilī bija izveidojuši grāfi Šuvālovi. Viņi
pils II stāva telpas neapdzīvoja un uzskatīja tās par muzeju. Savukārt
18. gadsimtā pils bija iekārtota ar izciliem mākslas darbiem no hercoga
Ernsta Johana un Pētera kolekcijām.
Pēc agrārās reformas 1920. gadā pilī tika ierīkota pamatskola, bet 30.
gados pils nonāca Valsts vēstures muzeja rokās, kas bija iecerējis
izveidot pilī baznīcu mākslas nodaļu. Uz pili atveda eksponātus -
baznīcu iekārtu priekšmetus, no kuriem daļa tika sabojāta pēckara laikā,
kad pilī tika ierīkota graudu glabātuve. Tie veidoja pamatu baznīcu
mākslas ekspozīcijai Rundāles pilī.
Pēc Otrā Pasaules kara Rundāles pilī atradās skola.
1965. gadā ar Latvijas Ministru Padomes lēmumu par pils ansambļa
restaurāciju sākās Rundāles pils ceļš uz patstāvīga muzeja statusu.
Galīgais lēmums tika pieņemts 1971. gadā, bet 1972. gadā izveidots
patstāvīgs muzejs.
Pirmais muzeja direktors bija Laimonis Liepa. Kopš 1975. gada muzeja direktors ir Imants Lancmanis.
1965. gada Latvijas Ministru padomes lēmums par Rundāles pils
restaurāciju ievirzīja filiāles darbību pils atjaunošanas un
izmantošanas perspektīvā plānošanā. Tika vākti mākslas priekšmeti pils
interjeru iekārtošanai un plānotas divas pastāvīgās ekspozīcijas:
“Dekoratīvā māksla Eiropā 16.-20.gs.” un “Latvijas mākslas senākais
posms 16.-19.gs.” ar baznīcu mākslas pastāvīgo ekspozīciju.
Rundāles pils muzeja darbība galvenokārt virzīta uz pils un visa ēku
ansambļa restaurāciju un parka atjaunošanu. Virzība kopš muzeja
dibināšanas ir bijusi uz zinātnisku iestādi, kas nodarbojas ar Latvijas
mākslas senāko posmu. Muzeja zinātniskā darbība saistīta ar pils izpēti,
Latvijas arhitektūras un mākslas izpēti, materiālu vākšanu arhīvos.
Muzeja arhīvs komplektēts pēc zinātniskajām tēmām. Intensīvs
restaurācijas darbs tika uzsākts 1972. gadā, un ar valsts piešķirto
finansējumu turpinājās līdz 1992. gadam.
Rundāles pils atrodas 72 ha liela ansambļa teritorijā, kurā ietilpst
arī franču tipa parks, – tā atjaunošana uzsākta ar projekta izstrādāšanu
un pāraugušo koku izciršanu. Muzejs izvietojies pils ēkā, bijušajos
pils staļļos un ratnīcās. Kopējā muzeja telpu platība 14032 m2 ,
ekspozīcija aizņem 4258 m2.
Muzejs atrodas bijušajā Kurzemes hercogu vasaras rezidencē, ko
arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli cēlis Kurzemes hercogam Ernstam
Johanam Bīronam 1736.-1740.gadā. Pils interjeri izveidoti
1764.-1768.gadā. Pils telpas saglabājušas savu sākotnējo dekoratīvo
apdari, kas laika gaitā tikusi bojāta, bet nav pārveidota, kas arī
noteicis šī arhitektūras pieminekļa unikalitāti un sarežģīto uzdevumu
restaurācijai maksimāli pietuvināt restaurētos fragmentus oriģinālam.
Pilī ir Berlīnes tēlnieka Johana Mihaela Grafa veidotā dekoratīvā apdare
17 telpu griestos, 6 telpu sienu un griestu veidojumos un divās telpās
kopā ar griestu gleznojumiem. Trīs telpās ir viņa izveidota mākslīgā
marmora sienu apdare. Itāļu gleznotāji no Pēterburgas Karlo Cuki un
Frančesko Martini izpildījuši 7 telpu plafonu gleznojumus un divu telpu
sienu gleznojumus. Nozīmīga ir arī pils I stāva gaiteņu, divu kāpņu
telpu un Mazās galerijas dekoratīvā apdare, kas ir vienīgais arhitekta
Rastrelli agrīnās darbības paraugs, līdz 1740.gadam.
Muzeja darbības sākumā Rundāles pilī nebija mākslas priekšmetu, jo
1795. gadā pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris bija devies uz saviem
Silēzijas īpašumiem, līdzi ņemot visu Kurzemes hercoga piļu inventāru,
savukārt hercoga mantojums, kopš 19. gadsimta izklīdis pa visu Eiropu.
Atsevišķi dzimtas priekšmeti atgriezušies pilī, pateicoties hercoga
pēcnācēju dāvinājumiem. Ar Dr. Gerharda Vulfiusa dāvinājumiem Rundāles
pilī atgriezušies daži ar Kurzemes hercogu rezidencēm saistīti
priekšmeti, bet Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons muzejam dāvinājis
vairākas dzimtas relikvijas. Daļa dzimtas portretu un skulptūru
izstādīta kopiju veidā. Gandrīz bez pēdām Pirmā pasaules kara un 1919.
gada notikumu vētrās zudušas arī tās mākslas vērtības, kas Rundālē bija
atvestas pagājušā gadsimta īpašnieku Zubovu un Šuvālovu laikā.
2002.gadā muzejs apbalvots ar starptautiskā kultūras fonda “Pro Europa”
goda balvu par ilggadēju ieguldījumu Eiropas kultūras vēsturiskā
mantojuma saglabāšanā.
2003.gadā Rundāles pils muzejs apbalvots ar starptautiskā fonda “Europa
Nostra” diplomu par veikumu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Muzejs akreditēts 2006.gadā.
2007. gadā Rundāles pils iekļauta Eiropas mantojuma sarakstā.
Katram iesaku turp aizbraukt un redzēt to visu krāšņumu klātienē - ticiet man, ir to vērts. Pati mēģinu katru pavasari turp aizbraukt - jo tas skaistums pavasarī ir neaprakstāms, kad viss sāk plaukt un zelt!
